Tjā...
Tā mum - čaklajām, saimnieciskajām un visvarošajām neiet... :D
Es ar ne vienreiz vien esmu iekūlusies šitādā beitē.
Nāk prātā gadījums, kad uz ōfisu no internetveikala pasūtīju tādu riktīgu mašīnas akumulatoru. Nu kādi kg 20 svēra. Un tad stiepu no ōfisa līdz otram ielas galam. Kamēr viens onkuls neizturēja, iesaucās "Ķebe že ješčo ražaķ!" un aizstiepa to grabažu manā vietā.
Oi, un kur tad nu vēl pārvākšanās stāsti... Kad vairs ar rokām panest nevar un, par sajūsmu garāmgājējiem, nesu mantas uz galvas :D
Tā ja...
Bet nu - labs ir tas, kas labi beidzas :D
Abi ar Naidželu esat nosacīti dzīvi un veseli galā tikuši :D