Starpcitu
Sapnī mēs ar tessera karājāmies pie jumta kores kājām gaisā kā sikspārņi. Kas zīmīgi - Lietuvā. Nunekosev karājāmies, pīpējām zilo pjērkardēnu (nez vai dod vairs tādu maz boudēs) un sitām klaču. Pēc tam es noplanēju zemē un staigāju patopašu Lietuvu purpinādama, ka te laikam slimi visi, staigā vilnas kostīmos, vasaras laikā, kožu paradīze kaukāda.