Oi, tas Bidstrups taču ir viena lieliska skatāmgrāmata! Man bērnībā mājās bija vēl divas tā sauktās joku grāmatas, bet tām neatceros autorus. Viena bija tāda mīlīga, bet otra bija īsts vācu briesmu gabals par visādiem kropļiem, nabagiem un nepatīkamām dīvaina seksa štellītēm. Ļoti interesanti.

No mākslas grāmatām man īpaši patika skatīties mīlīgo Fra Andželiko un jauko Džoto, bet visādas briesmu ainas ar krustā sisto Pestītāju arī pētīju pamatīgi (Grünewalda izpildījumā, piemēram). Dalī es arī ļoti mīlēju agrīnajā bērnībā. Kaut kādi tur impresionisti - pē, nebija interesanti.