1973
Nja, jāsaka, ka šitik slikti vēl nebij bijis, vells kas par zarazu. Nupat biju pie dežūrārsta, sak jemiet un vediet mani uz kapu, abet izrādījās bronchīts, kura man taisni šobrīd pietrūka. Nebūs nekāda kapa. Bļa, a es jau cerēju, visi raud, es visa baltā, pojenēs... "Tik skaista nelaiķe...", saka brūgāni  un triec dūčus ribās.

Labi tas tā, traģiskās notis, ir arī labās ziņas: es vakar pārvarēju bērnības traumu un nostījos līdz beigām suņa sirdi, kas nebij nemaz tik traka. Un atradu burvīgu britu sejrālu: "Life on mars", par polici, kas avarē un komē un nonāk apukaļ 1973.gadā, niknu, dumi ģērbtu poliču ielenkumā, bet tas galnais vareklis tāc tārpiņ štrunts vien, skat, kāds man tur mīļumiņš, nikns un smirdīgs, neskūts un, reku, ilustratīvs. Un, oikā lamājas. Laikam skatīšos palēninājumā un bučošu ekrānu.