visskaistākais ar bērnības traumām ir tas, ka pēc daudziem gadiem var tikt tām pāri un sajusties dikti liels un spēcīgs. karsto dzērienu trauma, man šķiet, tev jau ir pāri :) ūdens šaušana klāt kafijai drīzāk ir ieradums, nostaļģija vai vienkārša nevēlēšanās svilināt muti.
(eu, nu nevar taču būt, ka dzerot tēju tu domā par savu ōpi!)