Māsīca "Tā"
Man ir viens liels problems, jau kopš dzimšanas ir. Proti, es nesaprotu ko man vaig uz galvas, vai gluži pretēji- nevaiK. Un spriežot pēc pfrizieru sejasizteiksmēm un dažiem veikumiem, viņi arī nezin.
Pirms kāda laika izdomāju, ka vaig atdabūt apakaļ dabisko matukrāsu un ilgstošā pretmatukrāsu akcijā esmu kļuvusi kā Paijas taļļiņa (vai ko nu viņa tam papiņam pasūtīja atvest, nu, kas bija "drīz zila, drīz zaļa, drīz sārta) trīskrāsaina.
Tagad, ar šausmām konstatēju, ka man šī (dabiskā krāsa) riebjas tikpat ļoti cik iepriekš, bet spītība sak, kamēr cīņa nav izcīnīta līdz galam, neļaun padoties uz aizzieķēties tumsībā.
Un lai padarītu to visu vēl baismāku, es jēmu un nogriezu pusi no tiem matiem nost, tā, ka cope pat vairs nesanāk. Un tagad izskatos maiga un nevainīga kā gados četrpadsmit. Un kur lai es tagad tāda eju
Viegla tomēr dzīve plikpauriem.