Kā tas gadījās kā ne, fjoklu sagrābj vīruse.

Un ta es vakar skatījos šito, bet man bij pārāk tempratūrs un sāpēj kakls, lai es pilnībā novērtētu mājas abortā noasiņojošas sievietes estetikas un Dikapriõ, velti šķiestās siekalas.
Varbūt jāskatās pie vesela saprāta un miesas, bet triks ar austiņu skaņu  nogriešanu smalkis gan, tāpat kā bērņuku atturīgā demonstrēšana (manuprāt pat sejas lāga neparādīja), tik promskrejoši un brēcoši vai pavisam kadrā neesoši.
Kurpretī  šitā gan bij jauka, tur poēti un liceji un dzejas, uz plikas miesas rakstītas.
Un tagad, visugaišu, eju mājā sēkt un drebēt. Aij,bažubažubažu!