Trakaiskrekls
Man ir tāds blauzis vecmodīgs, viss kā vaik - augstu krāgu un špicēm, ar kuru es ļoti lepojos. Tad lūk, šai blūzei- "jestj odjin moment... tinkš" (kā dziedāja Šnurovs, mans mīļotais, dziesmā ne vairāk, ne mazāk ar nosaukumu, piedodiet:"žopa"), šī jem un pogājas ciet aizmugurē, velkas tā smuki, tākā tev kāc angeločeks (lasīt-sanitārs) taisītos piedurknes pakaļpusē samezglot un polsterētā istabā, tā teikt, tavas trakās miesas izvietot. Nu lūk, ta nu velku šo, viscaur lepna ar savu pirkumu, katru reizi ar tādu garīgi atpalikuša sajūsmas pilnu smiekliņu. Tas arī būtu viss.