Tikums
Man tā Maija, godīgsakot, ar visu to savu vārpstu, vienmēr ir riebusēs. Nesen, pēc ilgiem laikiem, rādīj to fimu. Sāksim jau ar to, nesaprotu - kamdēļ Maija tur tādā cienījamā pubertātes vecumā ar krūtīm jau gatavām, a Paija, tāda, vēl tikai knapi izpūruse zīdaine. Negodīga konkurece, ņe tak ļi?

tad, nu lūk, šajā sakarībā. Kaukādā sestā vai, klasē bij jāraksta domraksts par pozitīviem varoņiem, kurā tad nu es viskaukādi izpildījos, sak, nost ar pozitīvismu, esmu par dzīves mocītiem un likteņa spārdītiem, kraupainiem negatīvjiem, ko, lõģiski ka, pie šāda morāla sabrukuma tad redz akurāt, šiten tie paši pozitīvie noveduši ar visām savām vārpstām un sidrabozola galotnītēm. Vot, mēlizkāruse un aizņaugtām aizkustinājuma asarām acīs raksīju un domāju, ka šitentik oriģinālu domrakstu gan skolotāja (Gaile uzvārdā, kā tagad atceros, bij tāda dīvaine, rūtainos brunčos, rokas žņaudzīdama lika atskaitīt dzejoļus un, tākā ar to vēl nebūtu gana, sniegt analīzi, par ko tad, jūsuprāt, šie vispār bija, slimnieks stipri svīda, jā!) nebūs redzējuse. Nu, vārdsakot, figu tev, mazā fjokla, kāds kauko deva, dabūju trijnieku ar komentāru:"Neskaidri formulēta doma.Par ko tad īsti ir šis stāsts?!"

Par ko! par ko! Ja Frodo to nabaga Golumu būtu mazliet apmīļojis un nodevis dienas dispanserā, viņa maniakālā šizofrēnija atkāptos, lūk par ko.