Ja mēs visi (es un mani virtuālie draudziņi) dzīvotu komunalkā, ta tagad priekšnamā (jo priekšnamos vienmēr ir spoguļi) atskanētu jestri baskājaini "dipadu-dapadu" un spiedzieni :"Wīī-kwīī, uff-uff"!
Un ta jūš visi līstu ārā no istabām, tādi izpūruši un mēs dzertu virtuvē tēju, no zelta samovāra. Pie apaļā galda, ar bārkstu galdautiņu. Wīīī