Kausu tver, pie lūpām to cel. Jo pienāks tā diena, kad mēness meklēs veltīgi tevi, vai kā tur, tas Haijāms.
Vārdsakot, paldies vairākuma viedoklim zābaku dilemmas sakarībā, visnotaļ negaidīti un bez kādām pūlēm, atradu visai pietuvinātus ekzemplārus, saviem imaginārajiem, pareizāk- lakāda un zamšāda un viss mells.
Pie kam, gribu atzīmēt to, ka tie sevišķi labi skan, proti- nevis caciski, nevis maucīgi, bet izteikti sievišķīgi, nu, kā tāds pazems sievišķa alts.
Vārdsakot, manos purngalos tagad atspīd mēnesnīca un laternu gaismas un ar to jūtos makten gandarīta. Tā tam vaidzēj būt jau sen.