Bijām Pasienē, kur mūs jau gaidīja ķoķa Inara, jauka kā svētdiena, ar skūpstiem, kokletēm, zirņu zupu un kabačiem. Gaisā tur vēdij medus un zapte. Ta gādām radiem flokšus likt, kapsētā, kur nolīkuši vītoli un poētiska bērzu birstaliņa, visa vienās puķēs un šķībos krustos. Vai Šagālam dzimtene nebij Latgalē? Nu, būtu es Šagāls, ta es tur taisni dzimtu.