Kā mēs matemātikas grāmatu piesmējām
Vakar pie konteineriem atradām milzu kaudzes ar enciklopēdijām. Kā zināms, pamestos grāmatu kalnos, vienmēr var atrast ko interesantu. Un atradām arī, maitu, kas visu mūsu dzīves sadirsuse un veltas darījuse, proti: "Matemātikas uzdevumi 9. klasei."

Tad gājām pie ezera uz laipas sēdēt, vino dzert, čiršus špļaut, snobu sieru ēst un peldēt arī. Bet doma, par atrasto "maitu" nedeva miera, tamdēļ godātie vīrieškārtas draudziņi gāja trijatā pa laipu, korītī lasīdami teksta uzdevumu Nr.78, lēca ezerā ar visu grāmatu un, īsi pirms iepļunkšķināšanās, gaisā karājoties, skaļi izsauca atrisinājumu, kas aizšalca pār priežu galiem izplatījumā.

Nuja, un pēc tam mēs, starp tās lapām, salikām autobusa žūpiņas dāvātās šokolādes konfektes "Rūķītis" un sapresējām to visu. Domājot, pavei, kā pionierītis- atradējs par šito joku brīnīsies. Ho-ho.

Un vēl svenijs sita ar to sējumiņu pa acutušu, lai korķi vīnpudelē iedzītu un brēca :"Es zināju, ka matemātika man kāreiz dzīvē noderēs!"

un pēc tam mēs gājām kā tādi mumitrollīši pa rudzulauku, kas bij viscaur dzeltens un rudzi sniedzās pārpagalvai un mazas fjoklas tur tāvien var pazust. Un tas bij tik skaisti viss, ka vai traks.
Un tas Remarks, sasodīc, ir dzīvs.