Kur namdurvis veras, tur aizsākas ceļš,
Kas tek un vijas, un plājas
Prom tālē, kur vēji mākoņus veļ,
Un vedina cilāties kājas.

Ja iesi bez mitas, tu redzēsi drīz,
Ka celiņš pie lielceļa beidzas
Un priekšā jau krustceles trīsdesmit trīs...
Kur došos? Nezinu. Steidzos.

Jau kādu laiku gribēju veltīt šīs rindas saviem sirdsdraudziņiem: lora_beary , hamish , svens . Un, jemot vērā, tuvojošos jāņus un Taurupes krustceles, iesaku meklēt tur Tolkina pēdas, jo "tas nevar būt nekad", ka cilvēks būtu sacerējis šādas rindas, ne reizi neiekritis Gravkalnu grāvī.