Nuredzi nu, pēdējā nīgruma tablete vakar izdzerta, tagad fjokla var atgriesties sociālajā dzīvē. Šis rīts jau sācies jauki, kad radi nocēla nabaga grošiņu no darba trases, lai ieturētu aristokrātiskas brokastis Zasulauku stacijā (kad ieiešu likumīgajā vecmeitas vecumā, īrēšu šīs telpas banketam), kas sastāvēja no aizdomīgām kotletēm(iz mjasa lji?), gardiem puķkāpostiem, spirdzinošu kafiju (ne šķīstošu, ne Liepājas)un dažām cigaretēm Zasulauka vējainajā pļaviņā a la "Maskava asarām netic tipa".
Lai gan balss joprojām nazāla (tagad varu Kafku un Prustu piesaukt, mazo pirkstiņu atšāvuse, 61. gada vīnu malkojot), māc vēlme ieklupt Vecrīgas štābu dzīvē, kas drošvien arī jādara būs. vot.
Tas arīdzen viss, bet tabletes tiešām darīja gauži, nezinkāpēc pie blaknēm netika minēts nīgrums un bezceris.