Mietpilsoņa pārdzīvojumi
Vakar, starp citu, skatījos Miljonāru. Tie trīs dumiķi no šī gada eirovīzijas tiešām bij graujoši (bet tur jau, šķiet, prasības tādas), tā, kas pēc pērkaķa, dumi ņirdza vislaik, tas, kas itālis, viskaukā dumi izteicās un knosījās, a tas, kas ar to šķībo degunu un Mildā braucis, tas akal mētāja navīgi gudro (centās nazālu toni savai balsij piešķirt, es prosto balģeju no šitiem).
Galvenais jau, ka visi tikuši ekrānā, ņirdz un bakstās tā, itkā nupat no vīna dzeramā beņķa būtu uzreizīti ēterā iekāpuši. Dumi, nu.
Toties Freda (Njeužeļi, Freža?) izsauciens "Kādas šausmas!, kad šamam zvanīja "Zvans draugam" ietvaros- bij brīnišķīgs.
Nujā, un vēl man riebjas seriāls "roma" ar visiem tā personāžiem. Atgādina valriekstu kūku, ko mums agrāk, katru gadu Ziemassvētkos kā pēc pulksteņa, piesūtīja ģimenes draugs, onkels Džons no Dānijas (viņš arī pornožurnālu izdevējs, sirms tāds un patīkams kungs, beretē). Nu tāda, atver kasti un uzreiz šķebīgi metas. Tiešām, šausmīgi riebīga kūka. Ar VALRIEKSTIEM.