Latgale dara gauži
Teikšu vienu, nav traģiskāka brīža par to, kad sabučo opi, smalka odiera mākulī, iesēdies mājupautobusā un noskaties kā viš paliek lauku ceļa vidū, lepni sataisnojies, elegantu bereti galvā uz spieķa atspiedies un sarūk ar katru metru aizvien mazāks, mazāks līdz pazūd pavisam, lielceļa mākuļos. Tad sejā, gribinegribi, iemetas krampji un jāsāk bimbot.