baaaaaac. ezernieki! divas izcilākās vasaras manā bērnībā, kad viesojāmies pie tāva drauga jezupa.
tad vēl pirms kādiem gadiem, šķiet, 8iem tur biju aizminies bezatmiņas riteņbraucienā kopā ar (tālaika) čikāgas draugu richu. nakšņojām tikai pie ļaudīm, kas mums atvēlēja savus siena šķūņus, un augstprātīgi iedomājāmies klejojam pa apvidu, kur neeksistē ne krutuma, ne modes, ne filozōfijas. tad lūk vienā mājā uzpērāmies uz ģimeni, kuras titulpāris nupat paši bija no čikāgas radu apmeklējuma atgriezušies, pie pirtiņas malkas grēdas mētājās nomītas vogue špiļkas, bet vecajam mati bija apgriezti akurāt kā lūcijam annejam senekam.