Cilvāks
Hmm, vakar laiskā solī, sadomājos no Ģertrūdsielas līdz Āgenskalna priedēm aizstaigāt. Un, ko domājies, ar visām pīppauzēm atnācu tikpat ātri kā dienišķais 8.tramvajs. Vot, tāda mums tā satiksme, pat īskājaina pudure var tramvaju noskriet. Kurš ātrāks, fjokla vai tramvajs?! Nu, smukāka un smaržīgāka,visnotaļ gan.
BET, ir viens BET, tai centrā tak' pārvietojas šausmīgi nepatīkami cilvēki un viņu ir tik daudz un visi tik nepatīkami un šaudās un smejās un ķērc un nes laptopus un runā pa telefoniem un vicina rokas un skrien pāri ielām un nedod ceļu un špļauj gļotas un lamājās un urbina degunus un grauž semuškas . fui. Kā nez tādām nabadzēm kā es iet Ņujorkā vai Maskavā vai, vēl trakāk, Briselē? Uz vietas beigtas.
Un tad es iedomājos par Latgali, kur Tev, cilvēkam, ir dota izvēle- satikt vai nesatikt kādu (proti, gribi cilvēkus- aizej uz veikalu, negribi- neej). Sēdi uz sava lieveņa, šķiro sēnes švilpodams, tomēr kaut kur tāliņi, tāliņi, klusiņi, klusiņi ir jūtama neuzbāzīga klātbūtne- kaut kur tālumā kāds dārzā darbina vēļmašīnu- "žīgu-žīgu", kaimiņu puikas skrien basām kājām- "dipadu- dapadu", lejup pa kalnu Vasja skalda malku ar papirosu zobos "klikaku-klakatu-pop-pop".
Aij, nu Jūs mani sapratāt, patīk izjust mierinošu blakus pastēvēšanu (fak, es nevaru sinonīmus izdomāt. kur mans vārdukrājums iebāzies?), ne vardarbīgu gulšanos virsū. Kaukā tā.