Kaķīši un zaķīši
Godīgi sakot, es tiešām labprātāk tarantulu mājās turētu nekā kaķi. Tas vismaz, viesiem atnākot, uzreiz nemetas sienas šķidrā veidā apkakāt. Šī 3 gadus ilgā kopdzīve ar, no dzīvokļa saimniekiem mantoto, tuklo un kaķu alcheimeru sirgstošo runci, ko visam vēl piedevām sauc par RAIBULĪTI, ir atklājuse kādu pavisam slepenu mana rakstura šķautni un jūtu gammu, par ko es jums labāk nestāstīšu. Nujā, bet viņš bija ierakstīts īres līgumā un man ir jāpilda savas saistības.
Bet, ja kāds vēlas papildināt savu kvadratūru ar ēdelelīgu, ņerkstošu un srodu saturēšanas problēmām apveltītu radījumu, laipni lūgtum, djoševa otdam!
p.s. es droši varu apgalvot, ka manas jūtas būtu maigākas, ja ES šamo būtu paņēmuse. Tak, nē, paņēma takš citi cilvēki, padzīvoja, padzīvoja ij aizbrauca uz Īriju da izīrēja lopiņu kopā ar visu dzīvokli.