Man ir neformāla, bārdaina, paģiraina un nikna frendliste. Vot tā.
Tas ir labi, ja ņem vērā to, ka darbā man tādu nav, līdzsvaram jābūt. Priekšnieks tik dažreiz piedzeras un guļ uz grīdas, bet tas nu tā. Viš nav neformālis, viš tīri formāli tur tā guļ, dažreiz. Un tas ir,tā teikt, vienīgais prieks manā darba dzīvē.