fingerprints

Ir ko bīdīt un stāstīt.

Es tagad visiem baigi gribu paziņot, ka es esmu darbā un pat negribu būt mājās, bet darbā un es esmu darbā. šitā te.

Sāka sāpēt galva.
Sāku domāt -

- ēdusi tā kā kaut ko esmu.
- pārmērīgi raudājusi neesmu, faktiski nemaz(neskaitot rītos un norītos kamolus)
- saulē īpaši daudz uzturējusies neesmu.
- slima arī it kā nē.neesmu.

Sasodīts, galvassāpes tāpat vien mani neapmierina!

...
-Čau..(neizteiksmīgi)
-Nu, čau...(vēl neizteiksmīgāk)
...
(neizteiksmīgs klusums)

Laiks nenormāli velkas.
Un es esmu izdarījusi - neko.

Iespējamas spēcīgas kaislības vai mīlestība uz mākslu.

Sēžu un nevaru neko izdomāt. Briesmīga sajūta.
Telefons nezvana. Un nezvanīs.

Cik gan negaršīgam būtu jābūt kebabam, lai uz ietves ik pa dažiem metriem ar lieliem burtiem rakstītu KEBABS vai KEBABS PAR VIENU LATU? Neatceros vai tika minēts vārds GARŠĪGS. Plus, vēl ar bultiņu palīdzību norādītu kur un kā tad man jāiet, lai es varētu iztērēt vienu latu un apēst to izraklemēto kebabu.
Man pašai ar kebabiem ir tādas so, so attiecības,okei, mums vispār nav nekādu attiecību. Esmu ļoti aizspriedumaina un stereotipiska - nespēju ko tādu ēst, jo es sevi nomoku ar domām, ka es apēdīšu kādu mājdzīvieku vai kaut kā tā.
a, 'par vienu latu', bāc, tas taču ir diezgan sālīti. Labi barots mājdzīvnieks?
-
šodien prāts it nemaz nenesas un strādāšanu.
nomoka domas par kebabiem, mājdzīvniekiem un pašai šādas tādas problēmas uzradušās. atkal. nu, nekas jauns. tikai joprojām aktuāli.

Es sagaidīšu miegu no rīta un parādīšu viņam figu, jo viņš, maita, zina nākt tikai no rīta, ne vakaros, kad man tas patiešām noderētu. Vai tad viņu interesēja šodienas aizgulēšanās? Nē. Un es jau neesmu naiva un nemaz i nedomāju, ka viņš labosies rīt(šodien) no rīta. Atšķirība starp šodienu un vakardienu - Vakar - es viņu pati atšuvu. Šodien - āhā, baigais gudrinieks, pats izdomājis nenākt. Nu, nekas, nekas. Es to tā neatstāšu.

miega trūkums mani ietekmē. ļoti. es domāju, tas ir uzskatāmi.

Vārdu Es tevi mīlu vietā es dodu priekšroku vārdiem Es centos.

Nu, tad, lūk, arī man darba diena ir beigusies. Jāsavāc savas mantiņas un prom no biroja. Rīt tas pats, kas šodien. Darba līdz ausīm, paldies Dievam, ir vasara!!

Plakstiņi neizturami smagi. Cīnos, cik spēju, jo man šim vakaram vēl šādi tādi pasēdēšanas un tv paskatīšanās plāni. Vispār, es apzinos, ka man starp šiem plāniem būtu arī jāiekļauj tas uzdevums, kuru man priekšnieks atsūtīja punkta vietā liekot :). Es pārceļu visas lietas uz 3dienu un rīt rītu.
Man jāgaida mana 1dienas vakara atkarība iekš tēvē un jācīnās ar sasodīti smagajiem plakstiņiem.
Nē nogurumam.

Es šobrīd varētu laimīga skraidīt/lēkāt apkārt un skandināt to, cik Dzīve ir skaista! un tamlīdzīgi. Bet nevaru.
Tāpēc, ka stulba. Un tāpēc, ka viss cits(faktiski pats galvenais) joprojām ir galīgākajā, atvainojos, pakaļā!
i vsjo!
--
Bet tā - viss ir labi. Tiešām. Labi. Uz šo brīdi un šo dienu.

Uh, kāds karstumiņš jau 9.00 no rīta! Es ceru,ka karsti ies tikai ārā un saulē. Nekur citur karstas situācijas es šodien nevēlos. Nevēlos.(tas nozīme, ka tādas situācijas nedrīkst būt.), bet, ja iet karsti, tad tikai pozitīvā ziņā.
šorīt esmu ļoti kategoriska, zinu.

Es nezinu, cik? skaitās daudz un pietiekoši. Pirmajai reizei. bet tam jau nav nozīmes. Dažkārt es mēdzu regresēt, ne progresēt. Dažkārt?

Tikko sapratu, ka atrisināta jau ir tikai viena problēma. Ar vīna klātbūtni organismā(pietiekoši lielā daudzumā) sākt risināt tās citas laikam jau nebūtu prāta darbs. Tik daudz man tā prātiņa pietiek. Pagaidām.

Fū, man tagad miers un bērziņš. Līdz pirmdienai - pirmajai oficiālajai darba dienai.
Tagad tik jaiedabū harmonija iekš dzīvokļa un jāpatērē sava pēdējā naudiņa. Mērķis man ir ļoti mīļš - pienācīgi jāsagaida draudzene ciemos, lai varam kopā gatavot un pavadīt jauku vakaru. Mēs šodien būsim gudras un foršas. Nu, tādas, kādas esam vienmēr un visur. Un ar visiem.