fingerprints

Es tagad mierīgi varētu aiziet gulēt. Nenormāls nogurums un bezspēks, bet man žēl. Man žēl tā laika. Man žēl tā, ka man nav laika nekam citam - tikai darbam un miegam. Tās dažas stundas, kuras ir manas - nomāc patstāvīgais nogurums. Un rīti! Ak, šie drausmīgie rīti, kad jāceļas, bet tik ļoti nāk miegs. Un jāiet un jānāk atpakaļ. Un jāiet gulēt.
bet es nesūdzos - es tikai esmu no tā visa nedaudz nogurusi. tas arī viss. mazliet atelpas būtu tieši laikā.

Sēžu un nevaru neko izdomāt. Briesmīga sajūta.
Telefons nezvana. Un nezvanīs.

Plakstiņi neizturami smagi. Cīnos, cik spēju, jo man šim vakaram vēl šādi tādi pasēdēšanas un tv paskatīšanās plāni. Vispār, es apzinos, ka man starp šiem plāniem būtu arī jāiekļauj tas uzdevums, kuru man priekšnieks atsūtīja punkta vietā liekot :). Es pārceļu visas lietas uz 3dienu un rīt rītu.
Man jāgaida mana 1dienas vakara atkarība iekš tēvē un jācīnās ar sasodīti smagajiem plakstiņiem.
Nē nogurumam.