fingerprints

Runājot par tualetes podu, man tika ieteikts klusēt un vēlreiz klusēt. Arī tad, ja ko prasa. Galu galā, viss joprojām darbojas tā kā no paša sākuma. Vien vizuāli šis tas mainījies.
Es klusēju. Es gan nezinu vai es klusēšu, ja man kāds konkrēti pavaicās, kas par lietu un notikumiem bijuši.
-
Šodien darbā klanījos - sēžot pie datora. Baisi pretīga sajūta. Sasodītā ne-izgulēšanās un rīta steiga.
-
Rītdienas plāni mani ved uz TB. Svinēt. Ne jau manu uzvaru un laimi. Aijū. LKA.

ES tagad sēžu un domāju vai man vispār pēdējo nedēļu laikā ir bijis kāds rīts, kad es neesmu aizgulējusies un kad man nav bijis pa galvu un kaklu jāskrien turp, kur man jābūt. Tas sāk nogurdināt.

Es sagaidīšu miegu no rīta un parādīšu viņam figu, jo viņš, maita, zina nākt tikai no rīta, ne vakaros, kad man tas patiešām noderētu. Vai tad viņu interesēja šodienas aizgulēšanās? Nē. Un es jau neesmu naiva un nemaz i nedomāju, ka viņš labosies rīt(šodien) no rīta. Atšķirība starp šodienu un vakardienu - Vakar - es viņu pati atšuvu. Šodien - āhā, baigais gudrinieks, pats izdomājis nenākt. Nu, nekas, nekas. Es to tā neatstāšu.

miega trūkums mani ietekmē. ļoti. es domāju, tas ir uzskatāmi.

Garš un mokošs rīts. Nespēja piecelties. Cēlos vairāk kā stundu. Šorīt melnā krūzīte un došanās turp, kur es daudz labprātāk nedotos. Palikt mājās un nekustēties ne no vietas. Nē un Nē. Bet tomēr... Jau pusdienlaikā es būšu tur. Pārliecināta un smaidoša! Tik tam vēl sevi jānoskaņo.