fingerprints

Šobrīd atrodos tādā situācijā, kad man ir jāpārkāpj pāri pašai sev un pēc tam baigi jābrīnās - cik gan forša es varu būt! Un darīt! Un tā, ka sanāk un es smaidu, viņi, viņas smaida.
Vienvārdsakot, jāiedod pa pakaļu pašai sev, nav ko auklēties. Un tad aizies viss kam jāaiziet. To es garantēju pati sev.

..bet vispirms - es iešu un izdarīšu.

Kā es šobrīd gribētu visu vienkārši, nu, tā "Fuck Off" un aiziet pagulēt. Padarīt neko. Palasīt. Nedomāt. Vienkārši pabūt.

A, es arī priecājos par spāņiem finālā. Es tik neesmu par futbolu, es esmu par tiem, tiem varoņiem(spēlētājiem) un par spāņu valodu. Arī.

Fuck, sasodīts, velns ar ārā, nolādēts, nolāpīts, idrit vai kociņ!!

Garš un mokošs rīts. Nespēja piecelties. Cēlos vairāk kā stundu. Šorīt melnā krūzīte un došanās turp, kur es daudz labprātāk nedotos. Palikt mājās un nekustēties ne no vietas. Nē un Nē. Bet tomēr... Jau pusdienlaikā es būšu tur. Pārliecināta un smaidoša! Tik tam vēl sevi jānoskaņo.

'Ir cilvēki, kuriem nesanāk, un labi vien ir, ka nesanāk.'

Un mans šī vakara miers ir nosargāts.
Rīt man sanāks.

Man ir trīs acuraugi. Trīs krūzītes. Viena balta. Otra ar lillā puķītēm. Trešā melna.
Pirmā priekš kafijas, otrā priekš tējām, trešā priekš kakao etc. dzērieniem(dažkārt arī kafijai) Un es gluži vnk nespēju iedomāties, ka tēju es varētu dzert no baltās krūzītes. Tīri emocionāli. Man ir savi rituāli un savas krūzītes. Tā es dzīvoju ar šīm trim krūzītēm, ar kurām pat es labprāt sarunātos. Tik mīļās man tās ir.
a, ko sev padarīsi?
Šobrīd tukšoju lillā ar puķītēm.

Šodien vispār vajadzēja aizliegt ārā rādīties. Vai nu pie ūdens or tikai uz piecām minūtēm. Labākajā gadījumā - palikt iekštelpās. Šodien vasaras karstums ir pārspējis pats sevi. Par daudz. Man bija tāda sajūta, ka saule mani nospiedīs uz Rīgas bruģa un es tur arī palikšu un sadegšu neparasti. Nedomāju, ka izmešanās plikai vai kā pat līdzētu.
Šodienas laika apstākļiem es saku - nē!

Man patīk, ka no iekšām nāk reāls skaistums.

Izsmēķēju vēl vienu cigareti un galvassāpes kā ar roku noņemtas. Tāda ir mana šī vakara ilūzija.
Ar domām jau rītdienā.

Tiku saulē, tiku pie alus, tiku pie cigaretēm, tikusi esmu arī pie galvassāpēm, acīmredzot, šodien esmu atļāvusies par daudz.
-
Draudzene pārtraukusi attiecības ar draugu, staro tik pat ļoti kā tad, kad ar viņu iepazinās.

Silti vasaras vakari Rīgā man atgādina Ķengaraga laikus. Neskatoties ne uz ko, izskatās, ka tie bijuši labi laiki , kaut gan toreiz šķita, ka nekas briesmīgāks nav iedomājams. Šīs dienas atmiņas man stāsta pavisam ko citu - tā ir patīkama nostalģija, kaut gan, es sāku domāt, ka lai cik slikti reiz ir gājis(vienalga - emocionāli, materiāli..etc.) - aizgājušie laiki vnm uzjundīs patīkamu nostalģiju. Vai arī mana pagātne pārspēj tagadni - pozitīvu emociju ziņā.

fuck, ir bez četrām minūtēm desmit vakarā, tas nozīmē, ka mana vēlme pēc kāda kāda garšīga alkoholiska padzēriena nāk par vēlu, jāēd savi iegādātie diļļu čipsi šovakar vienai un ko jāpaskatās - šlāgeraptauja? why not.
-
bet vispār, es šodien lielāko dienas daļu esmu pavadījusi istabā, nodarbojoties ar lieko mantu revidēšanu. sāku just nogurumu.

Okei, es pateikšu - es ļoti gaidu 9.jūliju un Eclipse(Twilight saga) kinoteātros. Jā, es esmu izlasījusi visas četras grāmatas un jā, man ļoti patika un jā, jā.. un, nē, man nav ne 13, ne 14, ne 15, pat ne 18.. nedaudz vairāk. Un ar galvu man viss ir kārtībā. Esmu sevi pieķērusi pie tā, ka es vienmēr cenšos aizstāvēt šajā sakarā, jo esmu saskārusies ar daudziem un dažādiem grāmatu nosodītājiem. Ja jau esmu sākusi runāt, tad varu atzīties arī tajā, ka no sākuma es piederēju pie tiem ļaudīm, kuriem metās slikta dūša no šīs Twilight filmu mānijas, es vēl ļoti labi atceros to reizi, kad es visai sašutusi iznācu no Jāņa Rozes grāmatnīcas, jo tur katrā stūrī un bez maz vai katrā plauktā bija sabāzts kaut kas saistībā ar Twilight - nopērkami kalendāri, plakāti, n-tākās grāmatas par un ap šo sāgu un tamlīdzīgi. Es tiešām biju ļoti sašutusi, jo tajā laikā vēlējos atrast kādu Maikla Džeksona biogrāfiju angļu valodā un tā, bet nekā.. visur tikai Twilight, Twilight. Vienvārdsakot, izlīdu no grāmatnīcas un mocījos ar sliktu dūšu un riebumu. Un visos tālākajos notikumos es vainoju savu draudzeni, kura man nedaudz vēlāk pie kafijas tases ar mirdzošām acīm stāstīja par Twilight, grāmatām un Edvardu, Kalenu klanu un tamlīdzīgi. Klausījos, malkoju kafiju un ščobīju seju - sāku just līdzi draudzenei. Mūsu jaukā pasēdēšana beidzās ar to, ka viņa man burtiski lūgtin lūdzās, lai es paņemu rokās pirmo grāmatu un mēģinu palasīt, kaut vai tikai pāris nodaļas, ja nepatikšot - nepatikšot, bet lai tikai pamēģinot, tajā pašā laikā viņa gan bija visai skeptiska un prognozēja, ka man, iespējams, gan nepatikšot, taču pamēģināt gan vajagot. Drīz vien manās rokās nonāca Twilight grāmata un visai īsā laikā tika izlasītas visas četras grāmatas. Man vienkārši nebija miera līdz es nebiju izlasījusi visas grāmatas. Ļoti patika. Es nesākšu iedziļināties sīkumos, vien minēšu to, ka uzskatu, ka visām 13,14 arī 15 gadīgajām meitenēm, kuras ir lasījušas šo grāmatu vajadzētu to pārlasīt vēlreiz pēc dažiem gadiem - domāju tās garša būs pavisam savādāka. Plus, man šo visu spiedzošo mazgadīgo meitenīšu bariņi šķiet smieklīgi, tas ir tāds bullshit, ka taisni vai jāsmejas! Nopietni, ne tās meitenītes zin' par ko spiedz, ne saprot, ko lasa un par ko vispār iet runa. Man visai uzjautrinoša šķita viena noskatīta mazās meitenītes atbilde uz jautājumu, cik ilgā laikā viņa izlasījusi pirmo grāmatu, viņa ārkārtīgi aizelsusies un satraukta paziņoja 'in two months', es sasmējos, okei, varbūt šajā ziņā es esmu visai aizspriedumaina, bet es domāju, ka jebkuru grāmatu, kura ļoti, ļoti, ļoti patīk izlasa daudz ātrāk kā divos mēnešos, pat neskatoties uz lasīšanas paradumiem un lasīšanas ātrumu. Protams, protams, ir arī izņēmumi, bet tomēr es uzskatu, ka puse no spiedzējām spiedz tādēļ, ka kopā jautrāk, kās saka. Es nesaku, ka grāmatas ir nenormālākās vērtības un tamlīdzīgi, bet tās ir labas, tiešām - ļoti labas. Un es saprotu arī tos, kuriem nepatīk, jo pati, kā jau minēju, pie tiem reiz piederēju. Un piederēju tādēļ, ka dažkārt mēdzu būt visai principiāla un nelasīju un nepatika man tas viss - tā vienkārši - principā. Nedomāju, ka būtu ko zaudējusi neizlasot grāmatas, taču, tajā pašā laikā, izlasot tās esmu tikai ieguvusi.
Un, vēl, runājot par filmām, jo tās nav tas pats, kas grāmatas - nedomāju, ka filmas varētu patikt tiem, kuri nav lasījuši grāmatas - un tas, manuprāt, ir filmu mīnuss, bet tas tā. Nenozīmīga piezīme manam atzīšanās ierakstam, ka man patīk Twilight un laimīgi straukta gaidu trešo filmu. :) Atzīšanās pašai sev. Principā.

Es sev ticu, lai arī dažkārt man tas aizmirstas.

Ir nedēļās nogale. Ir brīvdienas. Nosacīts miers un atpūta, taču, ja nākamā nedēļa būs tāda pati kā šīs brīvdienas, mana nervu sistēma sāks iet ārā no ierindas, tas viens, otrs - es nākamo nedēļu gribu skriet, skriet, nepaspēt, bet tomēr paspēt, uztraukties un vēlos būt pārgurusi katru dienu, bet aiziet gulēt tomēr ar smaidu. Tas nav daudz lūgts, it nemaz. Tāpēc, es nekādus nē nevēlos pieņemt. Jā un jā. Jo es esmu tikai jā!
-
Apsveru iespēju māsu jūlija beigās atvilināt uz Rīgu.

Acīmredzot, esot veikalā es nekādīgi nevaru atcerēties, ka man jogurtiņi tādi un šitādi ne visai tīk, to es atceros tikai tad, kad, vēlēdamās ieturēt mazas vēlās brokastis, sāku to ēst. Jādomā, ka tā bija mana pēdējā pieļautā kļūda un man vairs nekad nebūs jāščobās ēdot negaršīgu jogurtu un nebūs jāčortojas par to, kādēļ tas iegādāts.

un vēl, es ļoti cerīgi skatos uz tikšanos ar Dī 7dien. Es nevēlos vilties, es vēlos tikai atkal un atkal saprast to, ka patiesas vērtības ir un paliek un būs ar mani vienmēr. Arī Dī.