fingerprints

es gaidu, kad būs labi.
tikko piecēlos.
reibst un galvā dun. varbūt ne tikai slimums.

jātaisās uz darbu un jādomā kā tikt iekšā tajā.

nē naudas triekšanai. nav jau ko.

Šodien iekš Stockmann pērkot alu man, protams, paprasīja dokumentus. Tikai kā. Nebija ierasto īgno sejas izteiksmju un tikpat īgnu pēc tam, kad noskaidrojās, ka man ir vairāk kā 18. Vien laipns smaids un pēc tam 'paldies par sapratni'. Varbūt man vnk paveicās ar laipnu pārdevēju. Piemēram, pirms Stockmann es biju iegājusi iekš cita veikala, kur ne atbildēja uz manu 'labvakar', ne kaut kā reaģēja uz maniem smaidiem un 'paldies'. Jutos kā idiote.

Un vispār, man mazliet sāp sirds par to, ka tajos brīžos, kad apzinos, ka man nav līdzi dokumentu, ieejot veikalā, es varu aizmirst par da jebko, ko var iegādāties tikai cilvēki no 18. Un es galīgi neesmu no tiem cilvēkiem, kurš vēlas pastāvēt uz savu pilngadību un ar kādu strīdēties, ne arī taisnoties par aizmirstiem dokumentiem.

Plus, es šodien mokos ar nespēju neko izdarīt labi.
Un galvas sāpēm. Un slimumu.

Rīt man ir brīvdiena un naudas notriekšana.
Tā, lūk.

šodien gan būs alus. un sālsūdens. un alus. un sālsūdens.
ļoti slikta diena.
:(

Man tomēr vajadzēja braukt šonedēļ uz mājām. Kaut kā jau to pirmo un vienu dienu universitātē atgūtu. Un ne jau tā brīnuma dēļ, kurš solās nākamnedēļ būt manās rokās, bet sevis pašas dēļ. Jūtos kā izpūsts balons. Ne šis, ne tas.
Mājas mani lieliski uzlādētu, ņemot vērā to, ka tur lietas ir mazliet nokārtojušās.

ai.

Es būtu ļoti apmierināta, ja ceturtdienas vispār neeksistētu. Tās nav manas laimīgās dienas. Punkts.

'Ir cilvēki, kuriem nesanāk, un labi vien ir, ka nesanāk.'

Un mans šī vakara miers ir nosargāts.
Rīt man sanāks.