fingerprints -

Šodien iekš Stockmann pērkot alu man, protams, paprasīja dokumentus. Tikai kā. Nebija ierasto īgno sejas izteiksmju un tikpat īgnu pēc tam, kad noskaidrojās, ka man ir vairāk kā 18. Vien laipns smaids un pēc tam 'paldies par sapratni'. Varbūt man vnk paveicās ar laipnu pārdevēju. Piemēram, pirms Stockmann es biju iegājusi iekš cita veikala, kur ne atbildēja uz manu 'labvakar', ne kaut kā reaģēja uz maniem smaidiem un 'paldies'. Jutos kā idiote.

Un vispār, man mazliet sāp sirds par to, ka tajos brīžos, kad apzinos, ka man nav līdzi dokumentu, ieejot veikalā, es varu aizmirst par da jebko, ko var iegādāties tikai cilvēki no 18. Un es galīgi neesmu no tiem cilvēkiem, kurš vēlas pastāvēt uz savu pilngadību un ar kādu strīdēties, ne arī taisnoties par aizmirstiem dokumentiem.

Plus, es šodien mokos ar nespēju neko izdarīt labi.
Un galvas sāpēm. Un slimumu.

Rīt man ir brīvdiena un naudas notriekšana.
Tā, lūk.