fingerprints

nu, vai ziniet ko! es jau domāju, ka netikšu pie neviena. atraitnes dēla. beigu beigās esmu tikusi pie četriem. un viens no tiem lotgolītis.
un divas pasaules - katrā pa diviem.

Meils no priekšnieka.
Strādā, mīļā.. strādā. Miegs nav pirmās nepieciešamības prece.
Kola gan. Un man tā ir.

nezinu.nezinu.nezinu.nezinu.

bet man vispār miegs nenāk. un par Nīči nav mierīgs prāts.

maiklu nomainīs radio.

esmu iekš maikla un nīčes.
a, kko no zemās kultūras ar šovakar gribēsies.
burbuļi ir sagaidījuši veiksmīgas beigas.

traģēdija dzimst. un ne jau no mūzikas gara. mūzikas gars mani varētu mīļi aizvadīt, ja es tomēr netikšu galā ar priekšvārdu.

Es, piemēram, pirmo reizi saskaroties ar Nīči, nodomāju, ka viņš ir/bija visai simpātisks. Pēc vaiga, kā saka.

Nu, es galīgi nevaru saprasties ar Blaumani.
Kaut gan - man ir viedoklis!

Trakā universitāte, drausmīgās vēdersāpes un darbs mani nobeigs. Vismaz 3dienās esmu brīva. No darba.

Man tomēr vajadzēja braukt šonedēļ uz mājām. Kaut kā jau to pirmo un vienu dienu universitātē atgūtu. Un ne jau tā brīnuma dēļ, kurš solās nākamnedēļ būt manās rokās, bet sevis pašas dēļ. Jūtos kā izpūsts balons. Ne šis, ne tas.
Mājas mani lieliski uzlādētu, ņemot vērā to, ka tur lietas ir mazliet nokārtojušās.