fingerprints

maiklu nomainīs radio.

Es galīgi negribu iet gulēt. Es gribu tikai domāt. Un galu galā kaut ko izdomāt. Pozitīvu. Ja es mācētu, varētu pat rakstīt dzeju. Jādomā tālāk.

man ir ārkārtīgi nepieciešamas tās krītošās zvaigznes. es ceru, ka šonakt vēl pa kādai 'nokritīs'.

Ar šodienu sāku pamazām izvākties, nekādas nostalģijas, tikai pozitīvs skats jaunajā mazajā sākumā. Tas arī viss.
Bet tā - viss mazliet depresīvi jau ir - tikai ne izvākšanās sakarā. Cik var? Uz šo jautājumu neatbildu un pamazām taisos sagaidīt šodienu vēlreiz, tikai mazliet vēlāk.