Pēdējā laikā nevienam negribas neko stāstīt. Jo mazāk kāds zin par mani jo labāk. Vnk kļūstu piesardzīgāka.
Reizēm mirkļa iespaidā rodas vēlēšanās atgriezties tālā pagātnē. Īstenībā ir grūti izstāstīt to ko pašlaik domāju un ko vēlos pateikt. Vēlētos lai attiecības ar dažiem draugiem būtu savādākas. Taču tas laikam nav iespējams. Ir grūti iedomāties un pieņemt cilveku savādāku nekā esi viņu iepazinis. Vai esmu šo cilvēku iepazinusi un viņu uzskatījusi par sāvādāku nekā viņš patiesībā ir? Vai viņš ir pasniedzis sevi savādāku vai arī vnk šis cilvēks ir mainījies?
Uznāk brīži kad gribas lai man nebūtu draugi (neuztvert šiem cilvēkiem to personiski...vismaz man tā šķiet).
Pārdomas...