Tas ir apbrīnojami - kad mājās ir ciemiņi, bērns var savā nodabā dzīvoties un netraucēt mammai/vecākiem atpūsties.
Vakar kārtojot māju mīļotais brīnījās: "Kopš kura laika mēs esam kļuvuši par tusiņu centru?". Elementāri, ar sīcīti vienkārši ir stipri vieglāk uzņemt viesus pie sevis, nevis censties ar lielajiem, netīrajiem ratiem kur aizbraukt (vai tos ielikt mašīnā) un nav jādomā par to, ka bērns var aiziet un izdarīt kaut ko, ko nedrīkst, jo mūsmājās viss pieejamais ir bērnu drošs.
Šobrīd jau pusstundu mājās ir miers un klusums, vien palicis nomazgāt glāzes un šķīvjus, bet manā vīna glāzē vēl atlikusī granātābolu sula un baltā šokolāde. Varbūt kādu sēriju seriālam un tad būs būt virtuvei.