Mani sauc Kristīne un man nav Ziemassvētku sajūtas! Bet man ir jau paliels maisiņš ar sīpolu mizām priekš Lieldienu olu krāsošanas!
Ja vasarā domāju, ka mājās sēžot visiem saveidošu dāvanas, tagad man joprojām nav nekā... Steidzos uzadīt zeķes mazajiem, ko mammai apsolīju, lai kājām silti. Ir mandarīni, ir šokolāde, ir grauzdētas mandeles, krāsniņa, sveces un pirmā saņemtā apsveikuma kartiņa, bet sajūtas nav. Domāju, ka to iegūšu vien svētku vakarā, kad būsim mašīnā ceļā uz Valmieru, lai svētkus svinētu vēlvienreiz kopā ar viņa vecākiem. Rīt mums atvedīs eglīti. Šodien mežā cirstu.