Šai spēlītē esmu, bet mans kompis domā tik lēni, ka nespēju uzbraukt uz priekšmetiem, vienmēr kursors aizšaujas kaut kur garām, līdz ar to, sanāk tikai vakaros, kad draugs pārrodas mājās.
Esmu sapratusi, ka šūšana laikam ir jāatstāj savam priekam un nodarbei, jo to pusotru mēnesi pastrādājot, šujot visu dienu vienu un to pašu pazuda viss prieks un entuziasms kaut ko darīt. Līdz ar to skatos, kur varu būt noderīga.