Sēdēšana mājās lēnām dzen mazā depresijā un cilvēku trūkumā (brauciet ciemos) un kļūst aizvien grūtāk saņemties un kaut ko darīt.
Jūtos pazaudējusies un nespēju atrast mūziku, kas atbilstu manam šībrīža garstāvoklim, vai arī spētu to pārveidot (Ko klausies Tu?).
Vakar iedomājos ieslēgt kādu no spēlēm datorā, cerībā tā iztīrīt galvu, bet arī nekas no iepriekš spēlētā neaizrāva un likās garlaicīgs (Ko spēlē Tu?).
Jā, var just, ka sāku ilgoties pēc komunikācijām. Man netraucētu vientulība, ja vien varētu izbaudīt savu ritmu un harmoniju - ja vien pirmajā stāvā kāds neplosītos ar kārtējo tīrīšanu, mazgāšanu vai ievārījumu vārīšanu (piemēram, ejot dušā izrādās, ka vannasistabas paklājiņš ir izceļojis ārā;, pārnākot mājās čības ir kaut kur jāmeklē, jo tiek mazgāta grīda (protams, nav arī kājslauķa); vai pat tualetes birste pārceļojusi uz vannas istabu, kur žūst pēc mazgāšanas; trauku mazgājamais līdzeklis ir kaut kur citur, jo tiek pievienots grīdas mazgāšanai).
Tā, mazliet izsāpēju savu sāpi, jāsaņemas aizsūtīt savu CV un pāris vietām.