Nespēju nosaukt stāvokli, kādā mani ir ieveduši pēdējās nedēļas notikumi. Visam tam pa vidu ir mīļotā maģistra darbs, kura rakstīšanas laikā viņam ir atļauts būt mājās, lai ar manu palīdzību to piebeigtu (es īstenībā nevaru iedomāties to, kas te notiktu, ja mēs abi te nebūtu 24h visu laiku). Līdz ar to mums bija jābūt stipriem priekš Ingas un tad divatā istabā man jābūt stiprai, lai mēs saņemtos un pārslēgtos un rakstītu. Recenzentam gan jāatdod vēl tikai pēc nedēļas, līdz ar to vēl ir laiks, bet tas nozīmē, ka līdz tam mirklim nebūs atslābuma, lai gan tik ļoti gribas pazust no visa. Šodien gan man ir mazliet brīvdiena, kamēr esmu vienatnē, jo Salaspilī notiek darba atrādīšana, sakārtoju istabu, ieslēdzu Noru Džounsu un ķēros pie audumu gludināšanas... Vēl man ir svece un maijpuķītes. Un milzīgs ābolu ēšanas patēriņš stresa mazināšanai jau kuro dienu.