Kaste ar saldējumu, mūzika, kas palikusi no astoņdesmitajiem gadiem un zināniskā eseja, kura apstājusies 3/4 no pirmās lappaspuses. Līdz pārējām sešām vēl jāsavelk. Bet galva daudz labāk vēlas pabeigt sen iesāktu stāstu, varbūt šim brīdim tas būtu noderīgāk.
Jā, par eseju varētu vēl neuztraukties, tai vēl ir laiks, bet, ja viss notiks kā plātots tad nākamnedēļ savā īpašumā uz laiku iegūšu desmit žurciņas un kādu mēnesi mani visbiežāk varēs sastapt Gaiļezera telpās... Un tad gan varēs domāt, kurā brīdī uzrakstīt eseju, sagatavot trīs gaidāmās prezentācijas/referātus un kad atrast dienu, lai aizietu uz darbu. Bet par to es padomāšu rīt. Domas par Skārletas teicienu radīja vēlmi lasīt. Plauktā vēl neiesākta stāv iegūtā Andersena pasaku grāmata. Varbūt beidzot šovakar tai būs laiks.