Murgs. Īstais, naktī redzētais.
Šonakt sapņos redzēju citplanētiešus. Mums bija uzsūtīts mūžīgais sasalums, bet dzīvi palikušie slēpāmies kādā mežā. Zinu, ka Kungu pāris bija pārvērtušies par vilkiem un tā atkļuva pie mums. Pēc tam viņi izskatu atguva, tā pat kā mīļotais, kurš bija uz mirkli kļuvis par lauvu, lai tiktu cauri spēka lauka barjerai, kura mūs sargāja no citplanētiešiem. (Tai cauri varēja tikt tikai dzīvnieka veidolā.) Vēl bija pazudis vai nu mans dēls vai arī jaunākais brālis (nezinu kurš, bet pēc sajūtām zinu, ka viens no viņiem), no kura tad arī būtu atkarīga cilvēces izdzīvošana. Tad skats, kad vanna ir pilna ar ūdeni un tajā pēkšņi parādās burbuļi, līdz iznirst zīdaiņa rociņa un līdz ar to arī pats mazulis, kurš īstenībā ir pārvērties citplanētieties, un vēlas uzzināt, kur ir mans dēls/brālis. Spīdzinu viņu slīcitot, un prasot vai viņš vēl ir dzīvs.
Pēc tam ar mīļoto dzīvojam tādā kā izdzīvojošo kolonnijā, sarkanbrūngana apmetuma mājā ar numuru Z10. Patiesībā Z1, to nulli klāt pievilkuši bij vandāļi. Mums bija suns, kura uzdevums bija saost šo ieceļotāju klātbūtni, viņš paskēja zem mājas trepēm, mēs dzīvojām otrā stāvā, trepes uz turieni veda kā senos laikos uz kūtsaugšām, lai zirgs ar ratiem varētu uzbraukt, tikai tās bija trepes. Bet nu tur zem tām trepēm stūrī sēdēja lauvu mātīte, kura viņam uzbruka. Tad arī pamodos.

Aizvakar noskatījos "Otra Boleinu meita", bet arī tas neskaidro visa sapņa/murga rašanās avotus.