Sēžu darbā ierāvusies starp terārijiem un sienu uz grīdas. Vakarnakt stāstīju par sevi. Nebiju domājusi, ka tas viss tik ļoti sāp. Līdz asarām sāp, jo skaļi to nekad nebiju izteikusi... Klausījos par viņu un jutos kā tas ķēniņš no Kaķīša dzirnaviņām, uz kura sirdi visas bēdas atrada ceļu.. Šodien ir skumji, bet par mani apsolīja rūpēties.