Ik pa brīdim galvā parādās tā sajūta un skaņa, ka zvana telefons. Bet tur nekā nav.

Pludmalē apsvilināti vaigi. Mazliet.

Nogurums. Mazliet.

Šodien vēroju, kā mainījusies mazā Kristīnīte, kopš dzīvo pie mums. Tikko, kā viņa no bērnu nama tika atvesta, viņa baidījās no pieskārieniem, baidījās, kad kāds viņu gribēja samīļot vai paņemt rokās. Jo viņa nezināja neko par to visu, nepazina tādas sajūtas. Tagad, tagad viņa tiektin tiecas pēc saskares ar citiem. Es tomēr esmu tik ļoti kā viņa..