Runāju, līdz pateica, ka man šodienai pietiks. Bet nu vais neizskatās tik traki. Un viņa bij spiesta man visos atbildētajs tekstos devītniekus salikt. Palikuši vēl trīs, ko atbildēt. Bet šodienai pietika.
Uz rītdienu iemācīties smadzeņu uzbūvi gan būtu mazliet monstrozi.
Un biologu krekls arī ir rokā. Precīzāk teiktu gan mugurā (un krūtis rotā uzraksts LU Bio Fak un korkviļķzivs. un mugurpusē tas pantiņš par plikajiem ežiem.)

Mājupceļā autobsā spēlējos ar pieciem maziem pirkstiņiem, kas iznira pie mana pleca no aizmugurējā sēdekļa. Pavisam maza rociņa. Bet māte tikmēr neapmierināti spaidīja telefona pogas. Mēs gan jauki parunājām. Tikai par tanti mani nesauc un simts gadi arī šobrīd vēl tālu.

Un tagad. Uzmeistarot ko gardu vai pievienot pāris miega stundiņu tai vienai, kas bija naktī? Bet gribas pastaigāties.