Tūlīt būs pabeigts studiju plāns. Nezinu, kurā brīdī to visu darot pazuda laiks.

Maijvaboles. Ārā ir daudz maijvaboļu. Vakarā ejot, rūcinās pār galvu un ietriecas kājās, nosēžas uz somiņas.. Bet ceriņi smaržu un tajos var atrast laimītes. Eh, tikai kāda lieka hromosoma vairāk šūnās piesviedusies klāt. Silts. Nostaigātas kājas. Jaka, kas paliek mājās, vien lakats līdzi, ko uzlikt uz pleciem.
Pāris bildes no vasaras sākuma. Izbaudu vakaru.

-Tev vienkārši patīk būt vienai! Ir iepaticies būt aizņemtai, visu laiku ko darīt, iet, rīkoties... Un iestāsti man, vismaz pasaki, ka tā nav!... Un nevaru...

Neko-negribu-nekonevajaga. Lita lekcijās baro ar rafaello. Lai nav tik bēdīgs prāts. Pavasa depresijas un visa bezjēgas uznākot daudziem. Bet, the show must go on...

Kad uzrodas Miegonis un Darīt-negribētājs rodas tieksme darināt jaunus vārdus. Rakstītieksme šobrīd nostājusies rindā aiz ieskaitēm un darba. Žēl viņas, biju teikusi, ka viņa man svarīgāka, bet Prioritātes kundze tomēr paliek pie sevis un saka, ka tādiem naivuļiem labāk vēl paaugties, pirms pārņemt valsts vadību manī.

Kaili kāju pirksti pinas datora vados. Staigāju basām pēdām pa zāli. Silts. Un smaržo. Vēl pielipušas nesen pļautas skaidiņas kaut kur virs potītes. Jādodas pie drauga ūdenskrāna, lai šķir šīs attiecības.

Tomēr, atļauju panīkulim pateikt, ka šodien iecerētais ir paveikts. Un novēlēt labu ceļu uz palagiem.