Sēžu datorklasē un apsveru tālāko plānu. 28.maijā sākas sesija. Šodien sāku domāt par visiem darbiem, kas vēl jāizdara, ieskaitēm, semināriem un co, kas sekos, jo kā nekā ir semestra beigas. (tikko komentārs no blakus sēdošās Daces: es rakstot vienkārši maniakāli un viņa nevarot saprast tos tempus, kad skan burti un kā pazūd mūsu šokolāde. (bet enerģiju vajaga.)) Ja visu to vēlos paveikt nezaudējot nervu šūniņas, tad mani vajadzētu ieslēgt telpā bez logiem un kontakta ar cilvēkiem, tikai ar grāmatām un mācību materiāliem. Bet, zinu, ka man nepietiks apņēmības, lai tik stingri to visu izvēlētos par prioritātēm. Šobrīd derētu vismaz kaut pāris stundiņu dienā veltīt tam visam, lai ieietu ritmā. Ha, bet vakardienas pamācīšanās beidzās ar aizmigšanu ar grāmatu zem vaiga. Un pāris no dzīves pazudušām stundām. (eh, cik daudz laika varētu ietaupīt tieši uz miega rēķina.)
Eh, pasniedzējs ieradās. Pātrauca manu domu. Laiks pievērsties visām datorlietām. Galu galā, šeit tak būs automāts.