Heda
Ratnikas lekcijas mani padara nervozu. Pārāk steidzīgi un ātri un daudz. Un tā sajūta, ka viņa visu laiku skatās tieši uz mani.
Seminārs par Ibsena "Hedu Gābleri". Citiem viņa nepatika. Esot kā dēmons. Bet man likās tik pazīstama un tuva. "Heda vēlas, lai viņu salauž un uzvar, bet tai pašā laikā to negrib un baidās" kā pierakstīts tēzēs. Un es joprojām palieku pie savas domas, ka viņa tai visā bija vienkārši vientuļa un ilgojās pēc mīlestības un iespējas atklāties.