Jā, mūsdienās tā vairs neviens nedzīvo. Skumji, bet tai pašā laikā par laimi.

Ai, šobrīd es nevaru atrast lietas, kuras man sniegtu mieru. Bet nodevība pret tām sajūtām. Man patīk sēdēt zālē, kad rādās jau titri - izgaršot filmas garšu, vai nenotraukt asaras pie skaista gabala - tā, lai visu var sajust līdz galam. Un tā pat arī ar tām sajūtām - gribās viņas paturēt vēl ilgāk.