Šodien es sev dodu daudz. Un ņemu no sevis.

Literārā akadēmija. Nebiju bijusi kopš tās reizes, kad saņēmu kritiku. Tā nu šodien augstapēžu kurpēs un sarkanajā žaketītē devos uz turieni. Aiz pašpārliecinātības lieliski var maskēt vājumu un nedrošību. Un apkārtējie pat nevar iedomāties. Un tad vienā brīdī pats tam notici.

Pārmetums savā ziņā no Arvja par to, vai vispār vēl rakstu ko. Bet ir. Šodien pat pārpildītā autobusā tapis darbs.  Vispār tieši apstākļos, kas fiziski ir nelabvēlīgi, es varu parakstīt vislabāk. Un šodien viens onka gulēja uz mana pleca kamēr es nodevos gumijas lacīšiem līdzīgiem "radījumiem" un rakstīšanai. Bet kaut kas tur pietrūkst. Nezinu vēl. Nejūtu.

Bet šovakar ir ļoti, ļoti liels nogurums. Bet radīta pavasara garderobe ar vēl vienu žaketīti un pusgarām biksēm. Un man patīk.