wildflower ([info]fermenta) rakstīja,
@ 2007-04-09 19:53:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Pērkons "Neatvadīsimies"

bez piecām minūtēm dzīva
Vēja izpūsta. Bet atkal ir spēks turpināt.
Bet tieši tas bija vajadzīgs. Stihija, kas var valdīt. Apziņa, ka kāds tomēr ir stiprāks... kaut vai tikai vējš...
es varu gaidīt, kādu kas nāks mani savaldīt...
Un karsta tēja no termosa jūras vidū garšo pavisam savādāk...
Ai, nē, man pat nav ko teikt...
Bet ziniet - tomēr laimīga... savā ziņā... un man laimei vajaga tik apbrīnojami maz...
un man patīk pelēkā krāsa, izgāzti koki, akmeņi, pamestas mājas, vējš un nolemtības sajūta...

Un nez, vai cilvēki dusmotos, ja es pilnā sabiedriskajā transportā sāktu pūst ziepju burbuļus?... Vai arī viņi saprastu. Un noticētu. Kopā ar mani.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ugolo
2007-04-10 21:17 (saite)
hmm, nez. kas tur tik dīvains?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-04-10 22:14 (saite)
Nezinu, liekas, citiem pārāk savādāk...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ugolo
2007-04-10 22:24 (saite)
:) vai tad ir arī kaut kādi CITI? :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?