es noķēru tauriņus herbārijam
Kurā prāta aptumsuma mirklī es biju ļāvusi sev aizmirst to sajūtu, kas rodas, kad ota pieskaras zīdam un tas pārtop krāsā...
Tā sajūta taču ir tik ļoti, ļoti svarīga. Un tagad viņa ir atpakaļ. Un es varu spēlēties. Un ierakstīt sapņu kodus mazās sidraba dzīsliņās krāsu šifra veidā.