Vakardien ar kājiņām tika veikts attālums līdz Fizmatiem, atpakaļ un pēc tam uz salsu. Dejojot vienā brīdī sajūta, ka ap mani griežas viss, izņemot trennera krekla pogas un krūšu splaviņas. Nav salīdzināmas sajūtas, kad jādejo ar viņu vai kādu no puišiem, kas tikai mācās un nezina, kā likt soļus un rokas. Pēc tam spēks bija mani pametis un, ja kāds vīrietis nebūtu skrējis uz autobusu un tas viņu negaidītu, es bezspēcīgi noskatītos, kā tas aiziet...
Šodien. Hm, šodien nekas. Garas stundas laboratorijā pie mikroskopa. Nogurums. Nespēju izlemt, vai apgleznot zīdu, vai ķerties pie izolīniju vilkšanas zemes zinātnēs.
Un vakarā iet "Drošsirdis". Bet man nebūs spēka skatīties to filmu.