Nolaižam tvaiku.
Šodien esmu dusmīga. Nē, tā to pat nevarētu nosaukt. Drīzāk agresīva.
Pirmo reizi mūžā biju gatava saplosīt pasniedzēju. Viņš iedomājās pateikt, ka es vidusskolā esot tusējusies riņķī un neko neesot mācījusies, kad pateicu, ka man neviens nav mācījis noteikt debespuses pēc ēnām. Mums esot jāmāk to izdarīt pēc skudru pūžņiem un sūnām uz kokiem. Tajās bildītēs jau nu točna to nevarēja redzēt. Liekas, viņa pienākumos būtu mūs vismaz iepazīstināt ar terminiem, kas mums jālieto tajā darbā un jāpastāsta, ar ko atšķiras lauku ceļš no smilšaina ceļa. Viņš pat gan iziet ārā no klases un pēc tam sēž un spēlē kārtis datorā, kamēr mēs strādājam... un jā, tur dorši vien bija vietas, kur kādreiz atradās siena gubas, viņaprāt. Tas tā, mums šodien bija jauka "ģeogrāfisko objektu dešifrēšana un telpisko īpašību noteikšana aerofotogrāfijās". Ja nākamajā reizē tas tā turpināsies vai/un mana atzīme par šo darbu būs slikta, mēli aiz zobiem vairs neturēšu.

Un salsā ar šodien viņam nebija labi. Es domājot par daudz! Man neesot jādomā vispār nekas, viss esot jādara manam partnerim, ko es skatoties! Nu, ja mans partneris nezina soļus, kā lai es padejoju?! Salsai jābūt ugunīgai dejai, kur meitenei patiešām nav laika domāt, bet nu es nevaru stāvēt uz vietas, kamēr tas lamzaks man pie sāniem izdomās, ka viņam jāpagriežas, jāapskauj mani, vai jāatlaiž roka. Un tad gribas man pašai vadīt. Un tad, lūk, ir slikti. Meitenes vienīgais uzdevums ir sekot puiša kustībām un pakļauties viņam... Tad jau es labāk uzņemos puiša lomu!...

Autobusā mūzika pilnā skaļumā. Neesot brīnums, ka es šodien tāda agresīva... (citāts no Annas) Bet manas mūzikas dēļ, viņa pati, iekāpjot mašīnā un piesēžoties pie stūres kļuva par agresīvo braucēju :D
Bet, gods godam, neviens cits mani nemāk tā sasmīdināt.