meistardarbnīcas..
Pāris dienas ir pagājušas kopš tā gaidītā e-pasta saņemšanas.("Latvijas Rakstnieku savienība pateicas par Jūsu izrādīto interesi par Rakstnieku tālākizglītības kursiem. Ar prieku paziņojam, ka Jūs esat uzņemta prozas meistardarbnīcā pie Arvja Kolmaņa.
Kursu atklāsana paredzēta 27. janvārī plkst. 11:00 LU Filoloģijas fakultātes (Visvalža iela 4a, Rīga) zālē. Tad arī saņemsiet lekciju un meistardarbnīcu norises grafiku. Lūdzam tuvāko dienu laikā apstiprināt savu ierasanos") Sniegputeņi autobusam aiz loga... debesis brūk.. Un tā nu šodien devos uz turieni. Turpmāk mācību nedēļa kļūst sešas dienas gara. Saņemts lekciju saraksts, kur turpmākajos gada mēnešos sestdienās man izkārtojas dzejas, prozas un drāmas teorija, literāro stilu un virzienu vēture, populārās literatūras formulas un žandri, kritikas teorija, valodas kultūra un literatūras menedžments. Tagad, liekas, mazliet baidos no 10. februāra, kad notiek taisni meistardarbnīca un sekos darbu analīze. Līdz šim uz to visu esmu skatījusies tā mazliet vieglprātīgi un tā nesatraukusies pirms recenzijām, bet nu jūtu, ka tas paliek krietni vien nopietni un svarīgi man pašai. Tādēļ tagad iekšā tāds nemiers dīda. Kolmanis pasacīja (ne?)atbildamos jautājumus kā - kādēļ es rakstu, ko es ar to gribu pateikt un kāpēc es rakstu tieši tā.
Tagad droši varu teikt, ka esmu tālākizglītības programmā "Rakstniecības teorija un prakse" Skan nu tā.. :) Šodien vienlaicīgi jauno darbnīcu atklāšana bija aboslvēšanās pērnā gada dalībniekiem. Saņemti melni vāki ar zelta maliņu... es arī tā gribu nākamgad... ceru, nē, mums taču jātic, ka pēc gada sekos mans izlaidums un man būs spēka, apņemšanās un iedvesmas to visu izturēt.
Lai, gan, kā jau pie literātiem - viņi šodien netīriem matiem, tādi nošļukuši, ķibeles, ka aizmirstas diploms par absolvāciju vienam no beidzējiem un liela daļa, kas nemaz tam neatnāk pakaļ.
Tikkai jānoskaidro, kā tur ar tiem kredītpunktiem, jo šo skaita par C daļu.

"Tas ir Zemes iedzīvotājiem ļoti raksturīgs jautājums, mister Piligrim. Kāpēc jūs? Tikpat labi - kāpēc mēs? Kāpēc itin viss? Tāpēc, ka šis mirklis ir tāds. Vai esat kādreiz redzējis dzintarā sastingušus kukaiņus? (..) Nu lūk, mister Piligrim,- mēs visi esam sastinguši šī mirkļa dzintarā. Nav jēgas vaicāt, kāpēc tas tā ir."
/Kurts Vonnengūts "Lopkautuve Nr 5"/